Pētera Čaikovska biogrāfija

Pēteris Čaikovskis (1840 – 1893) – slavens krievu komponists un diriģents. Viņš ir viens no izcilākajiem pasaules muzikantiem, vairāk, nekā 80 muzikālo skaņdarbu autors.

Pēteris Čaikovskis ir dzimis 1840. gadā, daudzbērnu ģimenē. Čaikovska mājās bieži skanēja mūzika, tāpēc, ka viņa vecāki aizrāvās ar klavierspēli un ērģeļu spēlēšanu.

Ja runājam par Pēteri Čaikovsku, tad gribas pievērst uzmanību tam faktam, ka jau piecu gadu vecumā zēns mācēja spēlēt uz klavierēm, bet, pēc trīs gadiem, viņš jau varēja spēlēt pēc notīm.

1849. gadā ģimene pārcēlās uz Alapajevsku un mazliet vēlāk, uz Sanktpēterburgu un Méjico.

Pašu pirmo, savu izglītību, nākamā slavenība, saņēma mājās, tad Pēteris, divus gadus mācījās pansionātā, tad tieslietas vienā no Sanktpēterburgas skolām. Čaikovska radošums, šajā periodā izpaudās fakultatīvajās mūzikas nodarbībās. Mātes nāve, 1862. gadā, ļoti iespaidoja jūtīgo bērnu. Pēc skolas beigšanas, 1859. gadā, Pēteris sāka kalpot Tieslietu Departamentā.

Savā brīvajā laikā viņš apmeklēja Operas teātri. Īpašu iespaidu uz viņu atstāja Mocarta un Gļinkas iestudētie skaņdarbi.

Pēc tam, kad komponists saprata, ka viņam ir nosliece uz mūzikas sacerēšanu, viņš iestājās Pēterburgas konservatorijā. Tālāk, viņš zināšanas gūst pie slaveniem pasniedzējiem.

Pēc konservatorijas beigšanas, Čaikovski, Nikolajs Rubinšteins uzaicina uz Maskavas konservatoriju profesora amatā.

Daudzus savus koncertus, Čaikovskis uzrakstīja laikā, kad strādāja konservatorijā. Opera “Undīne”, kuru komponists sacerēja 1869. gadā iestudēta netika, autors to iznīcināja. Tikai neliela tās daļa, mazliet vēlāk tika izmantota “Gulbju ezerā”.

1877. gadā, lai atbrīvotos no baumām, par savu netradicionālo orientāciju, komponists nolemj apprecēties ar konservatorijas studenti Antoņinu Miļukovu. Tā, ka viņš pret sievu nejuta nekādu jūtu, pēc dažiem gadiem, viņš aizbrauca no viņas projām uz visiem laikiem. Kopš tā laika, viņi dzīvoja atsevišķi, kaut gan izšķirties, dažādu apstākļu dēļ, tā arī nevarēja.

1878. gadā viņš atstāj konservatoriju un aizbrauc uz ārzemēm. Tajā pašā laikā, Čaikovskis, uztur ļoti tuvas attiecības ar Nadeždu fon Mekku, bagātu, viņa mūzikas, pielūdzēju. Viņa ar viņu uztur saraksti , atbalsta viņu gan morāli, gan materiāli.

Divu gadu laikā, kamēr Pēteris Čaikovskis dzīvo Itālijā un Šveicē, viņš saraksta daudz jaunu, lielisku skaņdarbu.

1878. gadā, komponists, sniedz lielu ieguldījumu bērnu muzikālajā literatūrā.

Pateicoties Nadeždas fon Mekkas materiālajam atbalstam, komponists daudz ceļo. No 1881. gada līdz 1888. gadam viņš ir sarakstījis daudz skaņdarbu. Pārsvarā, tie ir valši, simfonijas, uvertīras un svītas.

Beidzot, Čaikovska biogrāfijā ir iestājies mierīgs, radošs periods.

Komponists, Pēteris Čaikovskis, ir miris 1893. gadā no holeras.

Slavenā komponista vārdā ir nosauktas ielas, konservatorijas – Maskavā un Kijevā, kā arī citas muzikālās iestādes (institūti, koledžas, mācību iestādes). Viņam par godu ir uzstādīti pieminekļi, nosaukti teātri un koncertzāles, simfoniskais orķestris un starptautiskais muzikālais konkurss.

Informāciju sagatavoja mcredit.mx.