Šīs programmas pirmizrāde izskanēja pērn, konkursa “Jaunais vilnis” īpašajā Maestro Raimonda Paula dziesmu vakarā. Tam [...]]]> Raimonda Paula un krievu izcilā dzejnieka Jevgēņija Jevtušenko jaunajā dziesmu albuma “Dai, Bog” ierakstā piedalās gandrīz visas pazīstamākās Krievijas šovbiznesa zvaigznes Vladimirs Presņakovs, Irina Alegrova, Leonīds Agutins, Andželika Varum, Aleksandrs Buinovs, Valērijs Meladze, mūsu pašu Laima Vaikule un daudzi citi.

Šīs programmas pirmizrāde izskanēja pērn, konkursa “Jaunais vilnis” īpašajā Maestro Raimonda Paula dziesmu vakarā. Tam sekoja studijas ieraksts un tagad albums sadarbībā ar “Dansukker” ir pieejams ikvienam. Papildus dziesmām ar Jevgēņija Jevtušenko dzeju albumam kā “bonuss” ir pievienota dziesma “Maestro” ar Iļjas Rezņika vārdiem, kuru izpilda Krievijas jaunās paaudzes superzvaigzne Timati, Irina Dubcova, Makpal un Anastasija Kočetkova.

Sammeres karjera aizsākās pagājušā gadsimta 70. gados, un liela loma viņas panākumiem bija producentam Džordžio Moraderam. Pateicoties saviem ikoniskajiem hitiem, tādiem kā “Last Dance”, “Hot Stuff” [...]]]> 17. maijā Floridā no vēža mirusi 70. gadu disko zvaigzne Donna Sammere, īstajā vārdā La Donna Adriāna Geinsa. Pirms nāves 63 gadus vecā dziedātāja strādāja pie sava jaunā albuma.

Sammeres karjera aizsākās pagājušā gadsimta 70. gados, un liela loma viņas panākumiem bija producentam Džordžio Moraderam. Pateicoties saviem ikoniskajiem hitiem, tādiem kā “Last Dance”, “Hot Stuff” un “Bad Girls”, dziedātāja ir saņēmusi piecas “Grammy” balvas (1979., 1980., 1984., 1985. un 1998. gadā.). Dziesma “Last Dance”, kas bija iekļauta kinolentes “Paldies dievam, piektdiena ir klāt” skaņu celiņā, savukārt izpelnījās “Oskara” balvu.

Savas karjeras laika dziedātāja ir izdevusi 17 albumus, pēdējais no tiem – “Crayons” iznāca 2008. gadā.

“”RAF” Vintage” festivāls ir veltījums leģendārajiem “RAF” mikroautobusiņiem, kas vēl tikai pirms pāris gadiem Latvijas vārdu nesa [...]]]> 19. maijā “Muzeju nakts” ietvaros no pulksten 19.00 – 24.00 Jelgavā, industriālā parka “NP Jelgavas Biznesa Parks” teritorijā (Aviācijas ielā 18), kur agrāk atradās leģendārā “Rīgas Autobusu Fabrika” jeb “RAF” – pirmo reizi Latvijā notiks “”RAF” Vintage” festivāls.

“”RAF” Vintage” festivāls ir veltījums leģendārajiem “RAF” mikroautobusiņiem, kas vēl tikai pirms pāris gadiem Latvijas vārdu nesa plašajā pasaulē, pierādot, ka ar kopīgu mērķi un degsmi jeb “dzenuli” viss ir iespējams!

Festivāla laikā, būs iespējams aplūkot vairāk nekā 15 dažādus RAF autobusu modeļus, no kuriem lielākā daļa ir auto inženiera Andra Dambja privātās kolekcijas eksponāti, kā arī Latvijas Antīko automobiļu kluba biedra Valda Ģīļa pasaulē līdz šim vienīgo pilnībā restaurēto mikroautobusu “RAF 977″ Latvija.
Tāpat ikviens interesents Muzeju naktī varēs klātienē satikt auto inženieri Andri Dambi, kurš neliegs autogrāfu un būs gandarīts pastāstīt par savu “RAF” kolekciju.

Arta Nordmane, “NP Jelgavas Biznesa Parks” vadītāja un “RAF Vintage” festivāla aktīvā organizatore: “Šis festivāls būs neaizmirstams notikums, kura laikā ikviens varēs kavēties nostalģiskās atmiņās par laikiem, kad “RAF” leģendārais mikroautobuss Latvija bija viens no populārākajiem pārvietošanās līdzekļiem. Tāpat esam parūpējušies, lai “”RAF” Vintage” festivāls apmeklētāji gūtu pilnīgu ieskatu gan rūpnīcas strādnieku ikdienā, gan gūtu priekšstatu par to kā pirms nodošanas ekspluatācijā tika izmēģinātas “RAF” automašīnas.”

Ar agrākās “RAF” rūpnīcas strādnieku ikdienu festivāla apmeklētāji varēs iepazīties un kavēties atmiņās, apskatot fotogrāfa Andreja Ivanova izstādi. Fotogrāfs 1977. gada vasarā izgāja praksi “RAF” rūpnīcas iekšējā laikrakstā “Starts”, iemūžinot vairākus desmitus unikālu un līdz šim plašākai publikai neeksponētu fotogrāfiju. Fotogrāfijās redzami kadri, kā tolaik būvēja mikroautobusus, kā tos aprīkoja un dažādi vēsturiski plakāti.

Tāpat agrākās “RAF” administratīvās ēkas konferenču zālē interesanti varēs aplūkot vēsturiskas “RAF” rūpnīcas relikvijas – gleznas, plakātus, rasējumus, darba galdus, krēslus un pat to laiku modernāko datortehniku.

Līdzās “RAF” eksponātu un relikviju apskatam, festivāla apmeklētāji varēs noskatīties arī leģendāro 1990. gadā uzņemto “RAF” Latvija reklāmfilmu, kurā skan maestro Raimonda Paula mūzika un galvenajā lomā filmējies dziedātājs Gunārs Kalniņš. Savukārt priekšstatu par “RAF” izmēģinātājiem sniegs 1967. gadā filma, kas atspoguļo ekstrēmo “RAF” izmēģinājuma pārbraucienu no Rīgas cauri Krievijas vidienei uz Ziemeļkaukāzu, lai sasniegtu Gruziju, un vēlāk – Baku.

Latvija bija vienīgā no Baltijas valstīm, kas piedalījās plašajā Parīzes 1925. gada skatē “L’Exposition internationale [...]]]> No 2012. gada 25. maija līdz 5. augustam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20, Rīgā) būs skatāma izstāde “Latvija Parīzē. 1925., 1937.”, veltīta Latvijas dalībai Pasaules Dekoratīvās mākslas un moderno tehnoloģiju izstādēs Parīzē, Francijā 1925. un 1937. gadā.

Latvija bija vienīgā no Baltijas valstīm, kas piedalījās plašajā Parīzes 1925. gada skatē “L’Exposition internationale des arts décoratifs et industriels modernes”, savukārt 1937. gada izstādei “L’Exposition internationale des arts et techniques dans la vie moderne”, kurā Latvija startēja ar atsevišķu ekspozīciju kopējā Baltijas valstu paviljonā, šogad ir nozīmīgais 75. jubilejas gads (Baltijas paviljons tika atklāts 1937. gada 17. jūnijā).

Latvijas piedalīšanās abās skatēs bija drosmīgs un ļoti nozīmīgs solis Latvijas valsts un tās sasniegumu popularizēšanā starptautiskajā mērogā – vēstures un kultūras tradīciju, mākslas, grāmatniecības, kā arī rūpniecības ražojumu jomā. Abās izstādēs Latvija tika atzinīgi novērtēta un guva lielus panākumus. Par to liecina gan atsauksmes presē un privātajā sarakstē, gan ievērojams skaits saņemto apbalvojumu.

Jāakcentē, ka šī ir pirmā abiem svarīgiem notikumiem veltītā izstāde. Līdz šim tik nozīmīgajām skatēm nav tikusi sarīkota ne pieejamo informatīvo, ne arī faktisko saglabājušos materiālu apkopojoša izstāde.

Izstādes sagatavošanas gaitā apzināti un ekspozīcijā iekļauti priekšmeti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja, Latvijas Kara muzeja, VEF muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma, kā arī no atsevišķām privātkolekcijām. Izstādi papildina bagātīgs informatīvais materiāls – plāni, fotoattēli, preses atsauksmes – no Parīzes arhīviem un Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rīgā. Pēc Valsts Kinofotofonodokumetu arhīva materiāliem ir sagatavots ekspozīciju papildinošs fona sižets par Latvijas kultūras dzīvi, mākslas izglītību un dizaina industrijām 20. gadsimta 20. – 30. gados.

Izstādē skatāmo oriģināldarbu vidū ir Ludolfa Liberta Latvijas ekspozīcijas zāles interjera sienas gleznojuma skice, darbnīcas “Baltars” stends ar unikāliem mākslas porcelāna priekšmetiem, Jāņa Munča skices un dekorāciju mets, Jēkaba Bīnes godalgotā servīze “Tauta”, atsevišķas tekstilijas, grāmatniecības pērles, kā arī godalgoto autoru apbalvojumi – Grand Prix, Zelta un Sudraba medaļu diplomi u.c. eksponāti.

Izstāde veidota ar ieceri iepazīstināt ar Latvijas mākslas un moderno tehnoloģiju sasniegumiem 20. gadsimta 20.–30. gados, to augsto novērtējumu vispasaules kontekstā, kā arī popularizēt šos plašākai publikai mazzināmos faktus.

Teksts – Velta Raudzepa

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (Skārņu iela 10/20)
Darba laiks:
Katru dienu 11.00 – 17.00
Trešdienās 11.00 – 19.00
Pirmdienās slēgts

Biļešu cenas:
Pieaugušie: LVL 1.00
Skolēni, studenti, pensionāri: LVL 0.50

Latvijā “Big Dance 2012″ centrālais pasākums notiks 18. maijā pulksten 15.00 Olimpiskajā sporta centrā Rīgā, Grostonas ielā 6b, kur Latvijas Olimpiskās komitejas [...]]]> 18. maijā, kad Londonas Olimpisko spēļu lāpas stafete uzsāks savu ceļu Lielbritānijā, skolēni no visas pasaules vienosies kopīgā dejā, piedaloties vispasaules deju svētkos “Big Dance 2012″ un mēģinot uzstādīt jaunu Ginesa rekordu dejošanā.

Latvijā “Big Dance 2012″ centrālais pasākums notiks 18. maijā pulksten 15.00 Olimpiskajā sporta centrā Rīgā, Grostonas ielā 6b, kur Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK), Britu padomes un tās sadarbības partneru rīkotā Olimpiskās vides izglītības konkursa “Olimpiskais ekobuss Londona 2012″ finālā vairāk nekā 300 skolēni dejos un piedalīsies pasaules rekorda uzstādīšanā.

“Big Dance 2012″ ir daļa no “Kultūras olimpiādes”, kas apvieno virkni vērienīgu sporta un kultūras pasākumu, uzsverot Olimpisko spēļu ieguldījumu pasaules kultūras attīstībā un ievadot Londonas Olimpiskās un Paralimpiskās spēles.

Rekorda liecinieki būs divkārtējā olimpiskā čempione Uļjana Semjonova un olimpiskais čempions Jānis Lūsis, kuru vārdos Olimpisko spēļu laikā nosauktas Londonas metro stacijas, kā arī pirmais neatkarīgās Latvijas Republikas olimpiskais čempions Igors Vihrovs. Pasākumā arī piedalīsies LOK prezidents Aldonis Vrubļevskis, Lielbritānijas vēstnieks Endrjū Sopers, Britu padomes Latvijā vadītāja Sandra Prince, IZM Sporta departamenta vadītāja Agra Brūna, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas  horeogrāfijas studenti, kuri palīdzēs skolēniem nodejot rekorda cienīgu deju. Pasākumu vadīs Latvijas Olimpiešu kluba prezidents Raimonds Bergmanis.

Britu padome, sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju “Big Dance 2012″ rekorda uzstādīšanā aicina piedalīties ikvienu skolu, organizējot šo deju savas skolas telpās, iepriekš reģistrējoties http://www.bigdance2012.com/schools_and_teachers.php .

Dejas horeogrāfs ir pasaulslavenais Veins Makgregors (Wayne McGregor), modernās baleta trupas “Wayne McGregor | Random Dance” dibinātājs un horeogrāfs, kurš ir veidojis horeogrāfiju Londonas Karaliskajam baletam un deju epizodēm filmā “Harijs Poters un uguns biķeris”.

LOK, Britu padomes un sadarbības partneru rīkotajā konkursā “Olimpiskais Ekobuss Londona 2012″ pieteicās 215 klašu komandas no visas Latvijas. Konkursa dalībniekiem tika dota vienreizēja iespēja izveidot videi draudzīgu divstāvu autobusa kartona maketu ar kuru Latvijas Olimpiskā delegācija varētu ceļot uz Londonu.

Austrumu mākslas galerijā apmeklētāji varēs iepazīties ar daļu no daudzveidīgajām Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Austrumu zemju tradicionālās kultūras [...]]]> No 2012. gada 18. maija mākslas muzeja “Rīgas birža” 3. stāvā (Doma laukumā 6, Vecrīgā) skatītājiem būs atvērta Austrumu galerija – pastāvīgās ekspozīcijas turpinājums, kas iepazīstina ar Senās Ēģiptes un 16. – 20. gadsimta Austrumu zemju mākslu.

Austrumu mākslas galerijā apmeklētāji varēs iepazīties ar daļu no daudzveidīgajām Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Austrumu zemju tradicionālās kultūras kolekcijām. Kolekciju hronoloģiskās robežas aptver laika posmu no 16. gadsimta līdz 20. gadsimta beigām, bet ekspozīcijas kodolu veido 18.–19. gadsimta meistardarbi. Ekspozīcijas tematiskie akcenti likti uz rituāla priekšmetiem, kas fiksē reliģisko tradīciju attīstību, sadzīvē lietotiem mākslas priekšmetiem, kuri atspoguļo lokālo kultūru, kā arī darbiem, kas bija paredzēti eksportam uz Eiropu vai citām Austrumu valstīm, tur veidojot šo valstu tēlu.

Indijas, Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas zemju mākslas ekspozīcijā parādīti 18. – 20. gadsimtā izgatavoti mākslas priekšmeti. Šī reģiona skaitliski lielākā ir Indijas lietišķās mākslas kolekcija, kas eksponēta atsevišķā zālē. Ekspozīcijā var aplūkot kaula, raga un koka griezumus, rotaslietas un metāla izstrādājumus, kā arī iepazīt rokdarbnieku darinātās tekstīlijas.
Indoķīnas pussalas valstis – Mjanmu (bij. Birma), Taizemi, Kambodžu, Laosu un Vjetnamu, kā arī salu zemi Indonēziju vieno kultūrvēsturiskas saites, kas izveidojušas tālā senatnē. Ekspozīcija ļauj salīdzināt vietējo meistaru stilistiskās interpretācijas reliģiskās mākslas kanona ietvaros un vērtēt laika gaitā radušas pārmaiņas. Ievērojama ekspozīcijas daļa veltīta tradicionālajai mākslai, atklājot paaudzēs izkoptu amatnieku meistarību.

Muzeja Austrumu kolekcijās bagātīgi pārstāvēta Ķīnas un Japānas māksla. Šo zemju kultūrām veltītas atsevišķas ekspozīcijas zāles. Ķīnas mākslas izlases pamatā ir porcelāna priekšmeti – dekoratīvas vāzes, šķīvji, pialas un skulptūras, kas attiecināmas uz eksporta izstrādājumu grupu. Gadsimtu gaitā visredzamākās izmaiņas piedzīvoja priekšmetu apgleznojums un dekors. Ekspozīcijā izstādītie porcelāna izstrādājumi ļauj novērot formu, krāsas un tehnoloģijas attīstību. Ķīnas mākslas meistardarbu vidū aplūkojami arī priekšmeti, kas gatavoti no dažādiem materiāliem – akmens, ziloņkaula un koka. Priekšstatu par mākslas daudzveidību papildina tradicionālā ķīniešu glezniecība. Atsevišķā vitrīnā eksponēta interesanta 18. – 19. gadsimta Tibetas sakrālās mākslas kolekcija.

Japānas mākslas ekspozīcijā ietilpst dažādi lietišķās mākslas priekšmeti, kā arī porcelāns un keramika. Izstādīti lakas izstrādājumi, ziloņkaula necke figūriņas un metāla režģu emaljas priekšmeti. Skaitliski neliela, taču kultūrvēsturiski nozīmīga ir Edo perioda (1703 – 1868) tēlniecības kolekcija, kas iepazīstina ar Japānas reliģisko plastiku. Gan keramikas darbi, gan eksporta porcelāna grupa – Imari un Sacumas priekšmeti – atspoguļo Japānas estētisko pasaules uztveri.

Austrumu galerijas seifā ir apskatāma Senās Ēģiptes mākslas ekspozīcija, kurā centrālo vietu ieņem Latvijā vienīgā ēģiptiešu mūmija koka sarkofāgā. Ekspozīcija papildināta ar rituālo sīkplastiku – skarabeju un ušebti figūriņām. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Austrumu mākslas kolekcija ir lielākā Baltijas valstīs. Mākslas muzeja “Rīgas birža” pastāvīgajā ekspozīcijā Austrumu galerijā iekļauti katras valsts vērtīgākie mākslas priekšmeti, sniedzot mākslas interesentiem gan iespēju vērot kultūru lokālās īpatnības, gan saskatīt to kopīgās iezīmes.

18. maijā ieeja visās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajās ekspozīcijās un izstādēs ir bezmaksas.

Teksts – Jeļena Viktorova

Mākslas muzejs “Rīgas birža” (Doma laukums 6)
Darba laiks:
Katru dienu 10.00 – 18.00
Piektdienās 10.00 – 20.00
Pirmdienās slēgts

Muzejs ir slēgts oficiālajās svētku dienās: 1. janvārī, Lielajā Piektdienā, Lieldienās, Līgo un Jāņu dienās (23.–24. jūnijā), Ziemassvētkos (25. – 26. decembrī), 31. decembrī.

Biļešu cenas:
Iekavās norādītas cenas 1 apmeklētājam grupā, kurā ir vismaz 10 dalībnieki. Grupas vadītājam ieeja bez maksas.
Pastāvīgās ekspozīcijas
Pieaugušie: LVL 2.00 (1.50)
Skolēni, studenti, pensionāri: LVL 1.00 (0.50)

Apvienotā biļete visam muzejam:
Pieaugušie: LVL 4.50 (4.00)
Skolēni, studenti, pensionāri: LVL 2.00 (1.50)

Ģimenes biļete
(1 – 2 pieaugušie ar 1 – 4 bērniem vai viena daudzbērnu ģimene): LVL 5.00

Fotoattēlā, kuru uzņēmis fotogrāfs Aiens Makmilians, redzams kā grupa šķērso gajēju pāreju pa “zebru” blakus slavenajai “Abbey Road” ierakstu studijai, kur tapa vinu 1969. gada albums. Atšķirībā no skaņuplates vāka, Liverpūles četrinieks šķērso [...]]]> Reta fotogrāfija, kurā redzama grupa “The Beatles” šķērsojot Ebijroudu, izsolē var sasniegt 9000 marciņu atzīmi, raksta New Musical Express.

Fotoattēlā, kuru uzņēmis fotogrāfs Aiens Makmilians, redzams kā grupa šķērso gajēju pāreju pa “zebru” blakus slavenajai “Abbey Road” ierakstu studijai, kur tapa vinu 1969. gada albums. Atšķirībā no skaņuplates vāka, Liverpūles četrinieks šķērso Ebijroudu  ielu pretējā virzienā – no labās puses uz kreiso. Ir arī citas atšķirības – uz albuma vāka Makartnijs šķērso ielu kailām kājām, savukārt fotogrāfijā viņam kājās ir sandales. Arī cigarete viņa rokās, kas redzama uz albuma vāka, fotoattēlā neeksistē.

Fotoattēls, kas ir daļa no 25 attēlu komplekta, tiks izsolīts maija beigās. “The Beatles” relikvijas izsoļu namos regulāri atnes lielu peļņu. Pērn dokuments, kura bītli atteicās uzstāties kādā korporatīvā pasākumā, tika pārdots par 14 407 mārciņām.