Pētera Čaikovska biogrāfija

Pēteris Čaikovskis (1840 – 1893) – slavens krievu komponists un diriģents. Viņš ir viens no izcilākajiem pasaules muzikantiem, vairāk, nekā 80 muzikālo skaņdarbu autors.

Pēteris Čaikovskis ir dzimis 1840. gadā, daudzbērnu ģimenē. Čaikovska mājās bieži skanēja mūzika, tāpēc, ka viņa vecāki aizrāvās ar klavierspēli un ērģeļu spēlēšanu.

Ja runājam par Pēteri Čaikovsku, tad gribas pievērst uzmanību tam faktam, ka jau piecu gadu vecumā zēns mācēja spēlēt uz klavierēm, bet, pēc trīs gadiem, viņš jau varēja spēlēt pēc notīm.

1849. gadā ģimene pārcēlās uz Alapajevsku un mazliet vēlāk, uz Sanktpēterburgu un Méjico.

Pašu pirmo, savu izglītību, nākamā slavenība, saņēma mājās, tad Pēteris, divus gadus mācījās pansionātā, tad tieslietas vienā no Sanktpēterburgas skolām. Čaikovska radošums, šajā periodā izpaudās fakultatīvajās mūzikas nodarbībās. Mātes nāve, 1862. gadā, ļoti iespaidoja jūtīgo bērnu. Pēc skolas beigšanas, 1859. gadā, Pēteris sāka kalpot Tieslietu Departamentā.

Savā brīvajā laikā viņš apmeklēja Operas teātri. Īpašu iespaidu uz viņu atstāja Mocarta un Gļinkas iestudētie skaņdarbi.

Pēc tam, kad komponists saprata, ka viņam ir nosliece uz mūzikas sacerēšanu, viņš iestājās Pēterburgas konservatorijā. Tālāk, viņš zināšanas gūst pie slaveniem pasniedzējiem.

Pēc konservatorijas beigšanas, Čaikovski, Nikolajs Rubinšteins uzaicina uz Maskavas konservatoriju profesora amatā.

Daudzus savus koncertus, Čaikovskis uzrakstīja laikā, kad strādāja konservatorijā. Opera “Undīne”, kuru komponists sacerēja 1869. gadā iestudēta netika, autors to iznīcināja. Tikai neliela tās daļa, mazliet vēlāk tika izmantota “Gulbju ezerā”.

1877. gadā, lai atbrīvotos no baumām, par savu netradicionālo orientāciju, komponists nolemj apprecēties ar konservatorijas studenti Antoņinu Miļukovu. Tā, ka viņš pret sievu nejuta nekādu jūtu, pēc dažiem gadiem, viņš aizbrauca no viņas projām uz visiem laikiem. Kopš tā laika, viņi dzīvoja atsevišķi, kaut gan izšķirties, dažādu apstākļu dēļ, tā arī nevarēja.

1878. gadā viņš atstāj konservatoriju un aizbrauc uz ārzemēm. Tajā pašā laikā, Čaikovskis, uztur ļoti tuvas attiecības ar Nadeždu fon Mekku, bagātu, viņa mūzikas, pielūdzēju. Viņa ar viņu uztur saraksti , atbalsta viņu gan morāli, gan materiāli.

Divu gadu laikā, kamēr Pēteris Čaikovskis dzīvo Itālijā un Šveicē, viņš saraksta daudz jaunu, lielisku skaņdarbu.

1878. gadā, komponists, sniedz lielu ieguldījumu bērnu muzikālajā literatūrā.

Pateicoties Nadeždas fon Mekkas materiālajam atbalstam, komponists daudz ceļo. No 1881. gada līdz 1888. gadam viņš ir sarakstījis daudz skaņdarbu. Pārsvarā, tie ir valši, simfonijas, uvertīras un svītas.

Beidzot, Čaikovska biogrāfijā ir iestājies mierīgs, radošs periods.

Komponists, Pēteris Čaikovskis, ir miris 1893. gadā no holeras.

Slavenā komponista vārdā ir nosauktas ielas, konservatorijas – Maskavā un Kijevā, kā arī citas muzikālās iestādes (institūti, koledžas, mācību iestādes). Viņam par godu ir uzstādīti pieminekļi, nosaukti teātri un koncertzāles, simfoniskais orķestris un starptautiskais muzikālais konkurss.

Informāciju sagatavoja mcredit.mx.

Mūzikas ietekme uz mūsu dzīvi

Jebkurš cilvēks savā dzīvē ir saskāries ar mūziku visdažādākajās tās izpausmēs. Jau no mazotnes māmiņas saviem bērniņiem dzied šūpuļdziesmas un ar šo mūziku rada piederības sajūtu un mazina bērna uztraukumu, stresu. Paaugoties, bērns jau pats izvēlās kāda žanra mūziku vēlas klausīties. Ir ļoti svarīgi atbalstīt savas atvases, bet jūsu bērna veselība un oma arī var būt atkarīga no mūzikas žanra izvēles. Arī psihologi ir veikuši eksperimentu un atzīst, ka mūzika spēj mainīt mūsu sajūtas, garastāvokli, kam daudzi cilvēki tomēr netic. Bet kā atrast savu žanru un mūziku, ja šajā pasaulē ir tik daudz melodiju un dziesmu? Ir jāmeklē, jāinteresējas un vēlreiz jāmeklē. Ir iespēja apvaicāties draugiem, kāda mūzika patīk tiem, jo, iespējams, ja jums ir līdzīgas intereses, arī mūzikas izvēle būs līdzīga. šajā laikmetā, kad ir pieejams internets, visu var atrast daudz ātrāk. Un par mūziku uzzināt daudz vairāk.

Vairāk lasiet portālā alfalainaa.fi

Mūzika, kas nomierina

Nav noteikts viens žanrs, kuru klausoties, jūs spēsiet justies mierīgi, atslābuši. Citi, lai aizmirstu ikdienas satraukumu, klausās klasisko mūziku, tomēr citi to nespēj klausīties ilgāk par 5 minūtēm. Tādēļ nevar apgalvot, ka klasiskā mūzika spēs jūs nomierināt, kā to daudzi apgalvo. Protams, loģiski var saprast, ka arī ātra tempa un skaļa mūzika jūs nenomierinās, bet tieši pretēji – satrauks. Lai vislabāk atslābtu, ir ieteicams klausīties lēnu mūziku, dziesmas, kurās nav izteikti un ātri vārdi. Bet nekādā gadījumā nav jāklausās mūzika, kura jums nepatīk. Vissvarīgākais ir atrast dziesmas, kuras jums patīk, atsauc labas atmiņas un spēj jūs atslābināt. . Lai izvairītos no stresa, negācijām un strīdiem, ieteicams klausīties mierīgu, bet jums patīkamu mūziku.

Ātra mūzika uztrauc

Lai arī cik ļoti cilvēkiem, vairākums jauniešiem, patīk ātras, agresīvas dziesmas, tās tomēr kritiski spēj ietekmēt garastāvokli no laba uz sliktu. Ikdienā, klausoties skaļu un agresīvu mūziku, jūsu prāts nespēj nomierināties un visu laiku ir stresa stadijā. Lai arī cilvēkam šāda veida mūzika šķiet pieņemama un tas uzskata, ka garastāvoklis tiek uzlabots, tomēr agresīvie vārdi un skaļā melodija ietekmē smadzenes, kas izraisa uztraukumu un ir iemesls daudziem strīdiem ar ģimeni, draugiem un paziņām. Ātra un skaļa mūzika būs noderīga ballītēs, kad ir nepieciešams iekustināt savu ķermeni, nedaudz patrakot. Arī šāda veida mūzika ir nepieciešama, bet tomēr lai “izlādētos”, ne nomierinātos.

Mūzika pirms iešanas gulēt?

Cilvēkiem bieži patīk klausīties mūziku pirms iešanas gulēt, jo šķiet, ka ar mūzikas palīdzību var nomierināties un nedomāt par ikdienas problēmām. Bet tā nepavisam nav, pētījumi rāda, ka nav ieteicams klausīties jebkāda veida mūziku pirms naktsmiera, jo smadzenes nespēj “atslēgties” un miegs nav pilnvērtīgs. Guļot, mēs uzņemam spēkus un enerģiju nākamajai dienai, bet mēs to nevaram izdarīt, ja mūsu mieru naktī traucē mūzikas pavadījums. Ja jūs dodaties gulēt ar mūziku fonā un no rīta nejūtaties izgulējies, varbūt pamēģiniet šonakt mūziku neieslēgt un pārbaudiet, vai šis ir iemesls sliktam miegam.

Lai nu kā, ir skaidrs, ka mūzika spēj ietekmēt gan mūsu garastāvokli, gan naktsmieru. Iespējams, tā spēj ietekmēt daudz vairāk nekā mums šķiet. Lai gan ir cilvēki, kuri apgalvo, ka mūziku neklausās, ikdienā var sastapties ar ļoti daudz melodijām dabā, sadzīvē, kas arī var mainīt noskaņojumu. Lai izvairītos no strīdiem, labāk sevi neuztraukt un klausīties nomierinošu mūziku, bet ballītēs droši var klausīties ātru, skaļu mūziku.

Mūzika mūsu dzīvē

Ik dienu mēs saskaramies ar melodijām, skaņām un visdažādākajiem ritmiem. Pa ielu, ejot uz darbu, ir iespēja sadzirdēt mašīnu motoru rūkoņu, signalizāciju ritmisko gaudošanu un cilvēku runas, kas ar laiku pārtop lielā skaņu juceklī. Pilsētā šīs skaņas sākumā var šķist kā troksnis, bet ieklausoties ir iespēja sadzirdēt kādas jaunas, nekad nedzirdētas skaņas. Ir iespēja ieklausīties un skaņas atdalīt, ieklausīties un konkrēti izveidot savu melodiju. Ja pilsētā tas šķiet grūti, noteikti bieži ir jādodas uz laukiem, mežu vai kādu pļavu, lai izvēdinātu galvu un ieklausītos dabas skaņās, ne cilvēku radītajās.

Arī mežā, pļavā, pie jūras, citiem vārdiem sakot, pie dabas krūts, ir iespēja sadzirdēt visdažādākās skaņas. Sākot no putnu bezgalīgajām čalām, strautiņa burbuļošanu un beidzot ar vējā pūsto priežu līgošanos un krakšķēšanu. Šīs visas skaņas veido vienu veselumu – melodiju, mūsu dzīves dziesmu. Ir svarīgi novērtēt to, kas mums ir dots un sadzirdēt mazās prieka skaņas, kuras mums tiek sniegtas. Uz 10 minūtēm dienā apstājoties un ieklausoties dzīves melodijā, tu atbrīvojies, paliec laimīgāks un tik daudz neuztraucies par dzīves mazajām problēmām. Šo melodiju dzirdot rodas vēlme atdarināt šīs skaņas ar instrumentu palīdzību. Instrumentu radītās skaņas spēj nomierināt, atslābināt. Vairākiem instrumentiem apvienojoties ir iespēja radīt neticami skaistu melodiju, bet ir iespēja to arī sabojāt. Tādēļ ir jāpārzina sava joma, ja vēlas ar sevis radīto mūziku iepriecināt citus. Tā kā instrumentiem ļoti krasi var atšķirties toņi, skaņas un vibrācijas, ir iespēja izveidot tūkstošiem dažādu, unikālu melodiju. Kā arī 21. gs. ir tehnoloģiju gadsimts un ir iespēja izveidot jaunas, pat nedzirdētas skaņas, kas skaņdarbiem piešķir vēl lielāku unikalitāti.

Ar mūziku ir iespēja iedvesmot kādu kreditos247.es, uzlabot garastāvokli, kā arī izpaust savas emocijas. Ir cilvēki, kuri mūziku uztver ļoti nopietni un radot savas skaņas, vēlas iedvesmot citus. Mūzika, tā principā ir vibrācija, kas ietekmē apkārtējos objektus, tādēļ ar dziesmu ir iespēja atstāt iespaidu uz cilvēkiem, kā arī uz dzīvniekiem. Ne vienu reizi vien ir redzēti gadījumi, kad suņi dzied līdz saimnieka dziedājumam, vai kā putni čiepst, kad dzird kādu sev tīkamu melodiju. Dziesma ir arī enerģija, kuru uzņemam vai padodam kādam tālāk. Principā viss, kas notiek ir enerģijas apmaiņa. Tādēļ arī dziesma spēj radīt lielu enerģijas plūsmu, no kuras dažiem cilvēkiem izveidojas “zosāda”. Ja cilvēkam izveidojas šī sauktā “zosāda”, cilvēki uzreiz spriež, ka šī ir mūzika/melodija, kas uzrunā un spēj aizkustināt.

Arī cilvēki spēj veidot mūziku – ar savu balsi. Daži cilvēki ir ļoti apdāvināti un spēj izdvest skaņas, kuras līdz šim nezinājām, ka ir iespējams dzirdēt nākam no cilvēka mutes. Bet tas viss arī nav nemaz tik vienkārši. Ja cilvēks ir apdāvināts ar skaistu balsi, viņam tajā ir jāiegulda liels darbs. Jāstrādā, lai varētu nodziedāt ļoti maigi, vai nodziedāt 5 sekundes vienu noti. Svarīgi ir arī uztrenēt dzirdi, lai varētu sadzirdēt cik augstu, vai cik skaļi ir jādzied konkrētajā brīdī. Ir iespēja arī savienot vairāku dziedātāju balsis un izveidot kaut ko pavisam jaunu, kaut ko nedzirdētu.

Mūzikas vēsture

Neticami, ka mūzika mūsu kultūrā ir bijusi jau pirms rakstības un apskatot dažādas kultūras, var secināt, ka mūzika ir attīstījusies, vienalga vai ļaudis dzīvoja uz salas, vai noslēgtās kopienās. Šis cilvēku izteiksmes pamatelements ir izveidojies jau, iespējams, ka pirms vairāk kā 50 tūkstošiem gadu. Mūzika esot izveidojusies tieši Āfrikā un tās apkārtnē, pirms cilvēki sāka apdzīvot visu zemeslodi. Tieši tāpat, kā dzīvniekiem ir savas pārošanās dziesmas vai izsaucieni, ticams, ka arī cilvēkiem ir bijuši šādi izsaucieni un no tiem sākusies dziesmu dziedāšana, izdvešot visādas skaņas. Uzskatāms, ka pirmais mūzikas instruments esot bijusi cilvēka mute, jo cilvēks spēj izdvest visdažādākās skaņas, sākot ar izsaucieniem, svilpošanu un līdz pat klikšķiem un ūjināšanai. Ir atrasti dažādi mūzikas instrumenti arheoloģiskajos izrakumos, kas dod pierādījumu, ka mūsu senči arī ir nodarbojušies ar muzicēšanu.

Mūzika ir sastopama visapkārt pa pasauli un tomēr katras kultūras mūzika atšķiras. Šī ir visu kultūru sastāvdaļa. Toties dziesmas izvēle katrā kultūrā atšķiras, ja vienā dzied izpaužot bēdas, tad citā dzied, kad jāsvin laime. Mūzikā ir iespējams izšķirt un atpazīt noteiktās valsts un kultūras ekonomisko stāvokli, kā arī socioloģiskās iezīmes. Ja mūzika tiek spēlēta ar vārdu pavadījumu, tad vārdos ir iespēja atpazīt mākslinieka raksturu, nostāju pret pastāvošo kārtību. Ir iespēja saprast kopējo noskaņu un mūzikas sarakstīšanas laika sajūtas. Šodienas mūzikas žanri krasi atšķiras no pagājušo gadsimtu žanriem. Arī šodienas žanri savā starpā ir ļoti atšķirīgi. Tā pat kā viss pārējais, arī mūzika attīstās kopā ar cilvēkiem. Ar gadiem veidojas jauni žanri, jauni mūzikas paveidi. Ik dienu tiek sarakstītas jaunas dziesmas, melodijas un ritmi. Arī pēc vairākiem gadsimtiem cilvēkiem būs iespēja atskatīties uz šodienas dziesmām un secināt par mūsu sociālo stāvokli, domām un uzskatiem.

Zināms, ka ar mūzikas palīdzību ir iespēja sev uzlabot garastāvokli un iepriecināt citus. Varbūt arī tādēļ mūzika ir bijusi mūsu kultūras sastāvdaļa tik ilgu laiku. Arī ikdienā cilvēks izvēlas tādu mūzikas žanru, kāds tajā brīdī ir garastāvoklis. Cilvēkam ir iespēja radīt mūziku visdažādākajos veidos. Ir iespēja dziedāt vai spēlēt kādu instrumentu. Darot šīs noteiktās lietas cilvēkam attīstās dažādi smadzeņu centri un ir iespēja attīstīt dzirdi, kā arī redzi. Ne pa velti ir pierādīts, ka ar mūzikas palīdzību ir iespēja ārstēt visādas saslimšanas un psiholoģiskās problēmas.

Mūzikas instrumenti

Mūzikas instrumenti atšķiras ar savu tembru, katram instrumentam ir savs skaņu diapazons. Parasti, tas ir instruments, ar kuru ir iespēja iegūt ritmiskas skaņas, ar spēju regulēt tā skaļumu un tembru.

Mūsdienu pasaulē ir ļoti daudz mūzikas instrumentu, bet ar ko tad sākās instrumentu veidošana? Pirmais mūzikas instruments, kurš tika izveidots un atrasts , kas tika taisīts tieši mūzikas veidošanai bija flauta un tā tika izveidota vairāk kā pirms 60 tūkstošiem gadu. Lai gan to izveidoja tik sen, arī mūsdienās ir tās uzlabotāki modeļi un tos aizvien izmanto mūzikas veidošanā. Sākumā instrumenti, iespējams, ka tika izmantoti rituāliem. Tika izmantotas trompetes kā signāli medīšanai vai bungas reliģiskām ceremonijām. Kad kultūras beidzot attīstījās, mūzikas instrumenti tika spēlēti ar citu nolūku, lai izklaidētu apkārtējos. Sākumā mūzikas radīšanai tika izmantoti objekti un priekšmeti, kas atradās tuvumā, piemēram, gliemežvāki, zari, akmeņi vai augu sastāvdaļas kā lapas vai to augļi. Arī šodien tiek izmantoti akmentiņi ritma radīšanai.

Mūzikas terapija

Ja cilvēkam ir problēmas ar veselību vai arī ja viņš vēlas atrisināt vai pārvarēt sociālās problēmas, tad lielisks veids kā to izdarīt, ir izmantot mūzikas terapiju. Izmantojot šo terapiju, kas ir viena no mākslas terapijām, ir iespēja izpaust savas emocijas, pārdzīvojumus, problēmas kā arī domas un priekšstatus, lai galu galā nonāktu gan pie fiziskām, gan pie emocionālām pārmaiņām. Ir iespēja strādāt grupā vai arī individuāli. Strādājot pie šīs terapijas jūs jutīsiet izmaiņas savā emocionālajā stāvoklī, mainīsies domāšanas veids, ja pie tā piestrādāsiet, tad daudz labāk iekļausieties sabiedrībā. Šis ir zinātnisks pielietojums, lai ar mūzikas izteiksmes līdzekļu palīdzību veicinātu un sekmētu komunikācijas prasmes, uzlabotu dzīves stāvokli. Šīs metodes parasti tiek pielietotas veselības aprūpē, papildinot klasiskās ārstēšanas formas. Šāda metode būs nepieciešama dažādiem bērniem un pieaugušajiem, kuri saskaras ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem vai slimībām.

Pasīvā un aktīvā terapija

Pasīvā terapija no aktīvās atšķiras ar to, ka pasīvās terapijas laikā, pacientam mūzika tiek atskaņota un viņš to klausoties pilda visādus uzdevumus. Aktīvajā, savukārt, pacients pats dzied, muzicē viens vai kopā ar terapeitu. Parasti šīs metodes tiek īpaši atlasītas katra pacienta vajadzībām un diagnozei. Tiek izmantotas tādas metodes, kā mūzikas klausīšanās, vokālās improvizācijas, kā arī tiek izmēģinātas visādas kustības.

Terapijas dažādie mērķi

  • Fiziskā – tiek veiktas kustības ar galvu, attīstīta lielās un smalkās motorikas kustība, tiek koordinētas roku un acu kustības, kā arī organizēta ritmiska kustība. Attīstīta pacienta balss izmantošanas spēja utt.
  • Komunikatīvā – tiek attīstīta klausīšanās spēja, dzirdes attīstība, valoda un tās izpratne, žestu saprašanas veicināšana un attīstība, kā arī vokālā un vārdu attīstība. Kopā muzicējot ar terapeitu tiek veidoti dialogi.
  • Sociālā – attīstīta pacienta spēju dot un ņemt, tās laikā tiek uzlabotas attiecības ar personālu un citiem pacientiem, tiek veikti visādi uzdevumi, kuros pacientu motivē, veicina tā pastāvības sajūtu un attīsta spēles iemaņas. Māca neapjukt, iemācīties uzklausīt un saprast citus.
  • Emocionālā – pacientam tiek attīstītas emocionālās sajūtas, to izpausmes, mazina agresiju un bailes ikdienā, iemāca kontrolēt savas sajūtas un liek pacientiem justies drošāk. Tiek attīstīta ķermeņa un identitātes apzināšanās, kā arī mācīta fantāzijas pielietošana un domāšana.

Dziedinošs spēks

Šī terapija palīdzēs visiem, kam nepieciešama savas veselības uzlabošana, vienalga vai tā ir garīgā, vai fiziskā. Mūzikas ietekme uz cilvēka psihi dod iespēju šo veidu izmantot visādu slimību ārstēšanā. Mūzika pacientam spēj dot daudz – mūzika var uzmundrināt, motivēt vai likt pārvarēt dažādas emocionālas, fiziskas problēmas kā trauksme, nervozitāte, miega un ēšanas slimības, sirdsslimības, depresija vai hroniskas sāpes.

Arī bērniem šī var būt lieliska iespēja palīdzēt koncentrēties, uzlabot uzvedību. Arī hiperaktīvi bērni spēs iegūt labumu no šīs terapijas. Ar mūzikas palīdzību bērni iemācās izpaust sevi sociāli, iemācās nenodarīt pāri ne sev, ne arī citiem.

Ar šo terapiju ir iespējams uzlabot dzīves kvalitāti ne tikai sev, bet arī citiem, ar kuriem ikdienā rodas saskarsme. Šī terapija stimulē valodas attīstību, palīdz veidot sarunas ar citiem kā arī palīdz adaptēties ātrāk nepierastās situācijās. Arī ar šo terapiju ir iesējams izārstēt visādas ādas vai alerģiskās slimības, jo visbiežāk šo slimību cēlonis ir mūsu psiholoģiskais stāvoklis. Ir pierādīts, ka pēc vairākām šādām terapijas sesijām simptomi mazinās vai arī pazūd pavisam. Vislabāk tas ir novērojams ar astmas slimniekiem. Šādas terapijas ir iespēja apmeklēt arī cilvēkiem, kuri nesaskaras ar šādām slimībām, bet vēlas uzzināt par to vairāk.

Kā un cik pelna ielu muzikanti

Ielu mākslinieku bizness Ņujorkā un Vācijas pilsētās

Ielu muzikanti ir sastopami gandrīz visās lielajās pilsētās. Vieni cenšas nopelnīt naudu, citi spēlē, lai iepriecinātu sevi un citus, izklaidētu garāmgājējus. Ielu muzikantu darbībā, visu laiku iejaucas varas pārstāvji, tāpēc, ka daudzi, blakus dzīvojošo māju iemītnieki sūdzas par troksni. Neskatoties, uz to, ka šajā profesija ir diezgan daudz mīnusu, daudzi tai paliek uzticīgi visu mūžu.

Ņujorka

Ņujorkas metro, ielu muzikantiem, bija aizliegts uzstāties līdz 1985. gadam, bet mūsdienās, muzikantu uzstāšanās ir kļuvusi par neatņemamu metropolitēna sastāvdaļu. Atkarībā no laika, muzikanti nopelna, aptuveni, 30-80 dolāru diennaktī.

Viens no profesionālajiem ielu muzikantiem, Džeimss Džozefs, stāsta, ka spēlējot metro, viņš var nopelnīt naudu, kuras pietiek, lai apmaksātu rēķinus un nopirktu ēdienu. Viena no veiktajām aptaujām liecina, ka ielu muzikants, Ņujorkā, vidēji, triju stundu laikā pelna 107 dolārus.

Daudzi, ielu muzikanti, rūpīgi pārdomā gan savu tēlu, gan savu repertuāru.

“Jums jābūt pietiekami stipriem, lai uzsāktu ielu muzikanta biznesu no nulles un pietiekami uzmanīgam, lai ievērotu visas detaļas, kas būs spējīgas piesaistīt garāmgājēju uzmanību” – stāsta bundzinieks Viljams Ruiss.

Ielu muzikanta ārējais izskats ir viņa panākumu atslēga. Tieši tāpat, svarīgi ir izvēlēties piemērotu laiku un izpildīšanas vietu, tāpēc, ka atmosfēra, kuru rada muzikants kopā ar ārējo muzikanta tēlu un repertuāru palielina iespēju nopelnīt pieklājīgu summu.

Vēl viens Ņujorkas ielu muzikants stāsta, ka muzikantam vajag būt apģērbtam vienkārši, bet apģērbam, noteikti vajag būt tīram, lai cilvēki nedomātu, ka muzikants cenšas izraisīt cilvēkos žēlumu.

Minhene, Štutgarte, Frankfurte, Drēzdene

Kopš 2007. gada, Minhenē, ielu muzikantiem, tiek izsniegtas speciālas licences, lai viņi varētu uzstāties galvenajā laukumā. Vispār, eksistē, tikai 10, oficiāli izsniegtas licences. Viena muzikantu daļa, kas sastāv no pieciem spēlētājiem spēlē līdz pusdienām, otra daļa, kas arī sastāv no pieciem muzikantiem, spēlē pēcpusdienā. Licence maksā 10 eiro. Ielu muzikantus izvēlas speciāla komisija.

Štutgartē, ir atļauts spēlēt ne ilgāk par trīsdesmit minūtēm un tikai dažās pilsētas ielās. Uzstāties vienā un tajā pašā vietā nav atļauts.

Frankfurtē, atļauts spēlēt piecatā uz skaļiem pūšamajiem instrumentiem, bet ne ilgāk par piecpadsmit minūtēm ar pārtraukumu divdesmit minūtes. Vienreiz, šajā pilsētā aizliedza spēlēt muzikantam uz klavierēm ar pastiprinātāju, kaut gan viņš apgalvoja, ka viņa mūzika skan klusāk, nekā pūšamo instrumentu mūzika.

Drēzdenē, ilgāku laiku darbojās speciāli ierobežojumi, kas tika pieņemti pēc daudzu simtu iedzīvotāju sūdzībām. Vēlāk, ierobežojumi tika atcelti. Vācijas pilsētās, bet konkrētāk Ķelnē, mākslinieki ar muzikālo izglītību var nopelnīt aptuveni 20 eiro dienā.

Daudziem ielu muzikantiem, tas ir dzīves veids un viņi, ne par kādu naudu, nemainīs to pret kaut ko citu. Varbūt, tieši tas ir arī jauki, ka eksistē cilvēki, kas ir tik ļoti uzticīgi tam, ko dara. Bet mēs, garāmgājēji, varam priecāties par to, ka skan mūzika, kas padara mūsu steidzīgo ikdienas soli daudz patīkamāku.

Īsi par mūziku

Absolūti katra cilvēka dzīve, lielākā vai mazākā mērā ir saistīta ar mūziku un skaņām. Mūzika, kā smalks pavediens stiepjas cauri visai mūsu dzīvei un ir kopā ar mums visa mūža garumā. Šodien, jūs varēsiet izlasīt īsus un interesantus faktus par mūziku un muzikantiem, kurus mēs jums sagatavojām.

Interesanti fakti par mūziku un muzikantiem

  • Vai jūs kādreiz esat pamanījis izmaiņas sevī pēc mīļākās mūzikas noklausīšanās? Bet, vai jūs zināt, ka mūzika ir spējīga ietekmēt ne tikai organismu?
  • Mūzikai piemīt dzīvinošs spēks. Ja jūs pamanīsiet vīstošu augu un blakus tam noliksiet mūzikas aparātu un ieslēgsiet klusu, mierīgu, neuzkrītošu mūziku, augs, pēc kāda laika atdzīvosies.
  • Muzikanti dzird daudz labāk nekā tie cilvēki, kas ar mūziku nenodarbojas.
  • Ja cilvēkam ir problēmas ar sirdi, tad mūzika ļoti labi iedarbojas kā nomierinošs līdzeklis. Tā atstāj labvēlīgu iespaidu uz slimnieka stāvokli. Turklāt, nomierinošas mūzikas klausīšanās pēc operācijas, ļauj slimniekiem atveseļoties daudz ātrāk.
  • Pētījumi ir pierādījuši, ka klausoties mūziku treniņa laikā palielinās izturība un līdz ar to paaugstinās rezultāti par 20%.
  • Jo biežāk cilvēks klausās mūziku, jo labāka viņam kļūst atmiņa un prāta spējas.
  • Cilvēki, kas regulāri klausās mīļākos skaņdarbus , ir atsaucīgāki un labsirdīgāki par pārējiem cilvēkiem.
  • Interesants fakts par mūziku. Izrādās, ka tā ir spējīga ne tikai uzlabot garastāvokli. Klausoties pozitīvas melodijas, cilvēks notic saviem spēkiem, kļūst spējīgs sasniegt nospraustos mērķus, pat vissarežģītākos.
  • Ja ir gadījies izšķirties, tad psihologi iesaka klausīties mūziku, jo tā palīdz tikt galā ar negatīvajām emocijām.
    Mūzika ir spējīga samazināt sāpju sajūtas, atrauties no depresīvām domām un mazināt trauksmes sajūtu.

Interesanti fakti par klasisko mūziku

  • Bahs, ir uzrakstījis vairāk nekā tūkstoti skaņdarbu, bet kamēr viņš bija dzīvs, viņa darbus neviens sevišķi augstu nevērtēja. Tāpēc, tajos laikos, tika nodrukāts ne vairāk par desmit viņa darbiem.
  • Kad Mocarts bija bērns, viņš pēc vienas reizes noklausīšanās, no galvas varēja atcerēties psalmu tekstu un uzrakstīt to.
  • Džuzepe Verdi bija itāļu nacionālists.
  • Johanna Strausa tēvs un brāļi, arī bija pazīstami komponisti.

Interesanti fakti par rok-mūziku

  • Grupas Dee Purple hīts “Smoke on the water” ir iekļauts Ginesa rekordu grāmatā, tāpēc, ka šo dziesmu izpildīja milzīgs, rok – muzikantu skaits.
  • Tālajos 80 – gados, Ozijs Osborns, koncerta laikā, nokoda lidojošajai pelei galvu. Pēc koncerta viņš tika hospitalizēts ar aizdomām par trakumsērgu.
  • Džons Lenons gulēja nevis gultā, bet zārkā.
  • Mūzika ārstē sirdi, palīdz tiem slimniekiem, kas ārstējas pēc sirds lēkmes vai sirds operācijas. Ir pierādīts, ka mūzika, kas patīk veicina sirds – asinsvadu sistēmas darbības uzlabošanos.
  • Mūzika mazina sāpes, aktivizē sensoros ceļus, kuri noslāpē sāpju sajūtas. Mūzika palīdz mazināt trauksmi un pilnībā novērsties no nepatikšanām. Zinātnieki apgalvo, ka patīkamas mūzikas klausīšanās uzlabo tā vai cita produkta garšu par 60%.
  • Patīkamas mūzikas klausīšanās mazina šķiršanās sāpes un ļauj noskaņoties uz jaunu mīlestību.

Interesanti fakti par muzikantiem

  • Skaļas mūzikas klausīšanās, negatīvi ietekmē centrālo nervu sistēmu. Tas nozīmē, ka skaļas mūzikas klausīšanās automašīnā ir bīstama gan jūsu veselībai, gan jūsu dzīvībai. Tāpēc, Ņujorkā, katrā pilētā atrodas skaņas noteicējs, kas liek maksāt soda naudu visiem, kas pārsniedz pieļaujamo skaļumu. Bet, Anglijas pilsētā Birmingemā, policija ir spērusi soli vēl tālāk, par skaļu mūzikas klausīšanos automašīnā, tiek konfiscēta…automašīna. Kaut gan jāsaka, ka kvalitatīvas mūzikas klausīšanās automašīnā ir lielisks veids, ka saīsināt laiku un padarīt ceļu daudz patīkamāku.
  • Leonardo da Vinči virtuozi spēlēja uz liras. Kad Milānas tiesā izskatīja Leonardo lietu, tad viņš tur figurēja nevis kā mākslinieks vai izgudrotājs, bet gan kā mūziķis.
  • Bēthovens, pirms mūzikas sacerēšanas vienmēr iemērca galvu aukstā ūdenī.
  • Visiem labi pazīstamās dziesmiņas “Happy Birthday to You” autortiesības ir aizsargātas līdz pat šim brīdim. To, bez maksas drīkst dziedāt ģimenes vai draugu lokā, bet nedrīkst izmantot komerciālos nolūkos, piemēram, kinofilmā, uz apsveikuma kartiņas, u. t., par to ir jāmaksā. Mūsdienās, dziesmiņa, katru gadu nes aptuveni 2 miljoni dolāru lielu peļņu kompānijai, dziesmas īpašniecei.
  • Madonnas komandā ir speciāla grupa, kuras uzdevums ir nepieļaut dziedātājas DNK zādzību. Tad, kad Madonna iznāk no grimētavas, grupas darbinieki, rūpīgi iztīra matus, ādas daļiņas, siekalu lāsītes un tikai tad, tajā telpā ļauj ienākt citiem cilvēkiem.
  • Pirmā un pagaidām vienīgā grupa, kas ir sniegusi koncertus uz visiem pasaules kontinentiem ir Metallica. 2013. gadā grupa sniedza koncertu zem kupola antarktiskajā izmēģinājumu stacijā Karlini, priekš 120 klausītājiem. Unikāls šis koncerts bija arī tāpēc, ka lai ievērotu visas pieņemtās dabas aizsardzības normas Antarktīdā, netika izmantoti skaņas pastiprinātāji. Bet, lai dzirdētu koncertu, skaņa uzreiz tika translēta klausītāju austiņās.
  • Hip-hop grupa Wu-Tang Clan izlaida savu dubulto albūmu “Once Upon a Time in Shaolin” vienā eksemplārā. Disks tika pārdots izsolē par vairākiem miljoniem dolāru uzņēmējam Martinam Škreli un tas tika oficiāli atzīts par visdārgāko albumu visā vēsturē. Darījuma noteikumi, neļāva gūt komerciālu izdevīgumu no pirkuma līdz 2013. gadam, bet neaizliedza izplatīt dziesmas bez maksas vai arī sarīkot noklausīšanos.
  • Grupas Queen ģitārists Braiens Mejs, vienmēr, mediatora vietā izmantoja monētu. Muzikants teica, ka mediators ir pārāk lokans, bet pie monētas labajām īpašībām var pieskaitīt arī to, ka monētas malas ir rievotas un ka tas palīdz izvilināt no ģitāras īpašu čerkstošu skaņu. Kaut gan oficiāli šī nomināla monētas ražošana tika pārtraukta 1970. gadā, tomēr tika saražota vēl viena partija speciāli Meja tūrei 1993. gadā.
  • Amerikāņu grupa Manowar, 1987. gadā tika iekļauta Ginesa rekordu grāmatā, kā visskaļākā grupa uz pasaules.
  • Vienā, no uzstāšanās reizēm, itāļu televīzijā, muzikantu grupai MUSE lika uzstāties zem fonogrammas. Muzikanti nolēma izrādīt protestu un pirms uzstāšanās samainīties ar instrumentiem. Bet, pēc uzstāšanās, bundzinieks sniedza interviju, grupas vadītāja vārdā.

Edvarda Grīga biogrāfija

Edvards Grīgs – pazīstams norvēģu komponists un diriģents, kas savā laikā popularizēja savas tautas kultūru un sekoja romantismam. Edvarda Grīga biogrāfiju, jau var uzskatīt par interesantu tikai tāpēc, ka viņš ir 600 dziesmu un romanču autors, divu svītu, pilnībā viena koncerta un vairāk, nekā 20 izrāžu autors.

Izcelšanās un izglītība

Edvards Grīgs ir dzimis 1843. gadā, Bergenā. Viņa vecāki ir turīgi cilvēki, kas uz Norvēģiju pārbrauca jau 1770. gadā un kopš tā laika, visi pieaugušie ģimenes vīrieši pildīja britu vice – konsulu pienākumus. Komponista, vectēvs un tēvs, kā arī māte, bija lieliski muzikanti, kas Grīgu, pirmo reizi pie instrumenta nosēdināja 4 gadu vecumā. 12 gadu vecumā, topošais ģēnijs, uzrakstīja savu pirmo skaņdarbu, bet pēc skolas pabeigšanas, iestājās Leipcigas konservatorijā, kuru bija dibinājis pats Mendelsons. Tur viņš mācījās no 1858. gada līdz 1862. gadam.

Leipcigā, Edvards Grīgs, iepazinās ar slavenu komponistu darbiem – Šūberta, Šopēna, Bēthovena, Vāgnera, un citiem. Bet, visu komponistu vidū, viņš visvairāk izcēla R. Šūmana darbus. Visas viņa pirmajos skaņdarbos var just šī komponista ietekmi.

Radošā ceļa sākums

1863. gadā, Grīgs, atgriezās dzimtajā pilsētā, bet attīstīt talantu un kļūt slavenam, mazajā Bergenā bija sarežģīti, tāpēc viņš nolēma pārcelties uz dzīvi Kopenhāgenā.

Tieši tur, Edvards Grīgs, sāka aizdomāties par nacionālās skandināvu kultūras atdzimšanu. 1864. gadā, viņš kopā ar saviem domubiedriem nodibināja biedrību “Evterpa”, kuras galvenā loma bija – iepazīstināt norvēģus ar skandināvu komponistu komponistiem.

Šajā laikā muzikants aktīvi strādāja un laida klajā daudz dažādu muzikālo skaņdarbu, tajā skaitā arī sižetus no Andersena, Munka un citu autoru pasakām.

Grīgs bija precējies ar savu māsīcu pa mātes līnijai – Ninu Hagerupu. Nina, tajā laikā bija slavena dziedātāja.

1866. gadā, ģimenes problēmu dēļ (tuvinieki nepieņēma precības, tāpēc, ka Norvēģija, tāda veida precības tika uzskatītas par nepieņemamām), Grīgs kopā ar līgavu pārbrauc dzīvot uz Oslo. Tajā komponists daudz strādāja un radīja savus vislabākos darbus.

1868. gadā, jaunu komponistu izdzirdēja Ferencs Lists. Grīgs viņam ļoti iepatikās un viņš viņam uzrakstīja vēstuli. Lista vēstule, ļoti iespaidoja komponistu un viņš saprata, ka dodas pareizajā virzienā un ka vajag turpināt eksperimentēt.

1871. gadā viņš nodibināja Oslo Filharmonijas biedrību, kas eksistē arī mūsdienās. Biedrības telpās var dzirdēt Lista, Šūberta, Šopēna, Mocarta, Vāgnera, Bēthovena, un citu komponistu darbus.

1874. gadā, komponists saņēma mūža stipendiju , bet 1876. gadā pasaules atzinību.

Pēc dažām muzikālajām sezonām Grīgs atkal varēja atgriezties Bergenā.

1883. gadā Grīnam diagnosticēja tuberkulozi. Nelabvēlīgu iespaidu uz komponistu atstāja mitrais un aukstais Bergenas klimats. Tajā pašā gadā, no komponista aizgāja sieva (attiecības starp viņiem palika ļoti sarežģītas pēc viņu vienīgās meitas nāves, kas mira no meningīta). Grīgs, kādu laiku dzīvoja viens pats, tad viņš atrada spēkus salīgt ar sievu uz dzīvi villa, kas tika uzcelta pēc viņa pasūtījuma.

1898. gadā viņš organizēja norvēģu mūzikas festivālu Bergenā, kurš tiek rīkots arī mūsdienās.

Edvards Grīgs, nomira 1907. gadā, savā dzimtajā pilsētā Bergenā no tuberkulozes. Nāve iestājās pēkšņi un visā Norvēģijā tika izsludināta sēru diena.

Antonio Vivaldi biogrāfija

Antonio Vivaldi (1678 – 1741) bija slavens itāļu komponists, diriģents un muzikālais pedagogs. Viņš bija viens no spilgtākajiem, 18 gadsimta vijolniekiem. Vivaldi biogrāfija ir piepildīta ar spilgtiem dzīves notikumiem, kas liecina par to, ka viņš bija ļoti spēcīga, daudzpusīga un mērķtiecīga personība.

Bērnība un jaunība

Antonio Vivaldi piedzima 4. martā 1678. gadā Venēcijā. Pirmās mācību stundas vijoles spēlēšanā, viņam pasniedza tēvs.

Antonio bija tik spējīgs skolnieks, ka jau vienpadsmit gadu vecumā, varēja aizstāt savu skolotāju Svētā Marka kapelā.

Antonio, jau agrā bērnībā nolēma, ka savu dzīvi veltīs mūzikai, bet vienlaicīgi, viņš vēlējās kļūt arī par garīdznieku. Viņš tika iesvētīts 1704. gadā.

Bet, par lielu nožēlu, Antonio veselība bija tik vāja, ka viņš nevarēja pilnībā novadīt mesu. Tāpēc viņam tika dotas dažas atlaides. Pavisam ātri, Vivaldi atstāja garīdznieka pienākumu pildīšanu, bet no amata neatkāpās.

Radošā ceļa sākums

Īsā, Antonio Vivaldi, biogrāfija liecina, ka 1705. gadā viņš nopublicēja divpadsmit sonātes. Pēc gada, Francijas vēstnieka pilī, notika muzikanta pirmā uzstāšanās.

1709. gadā, Vivaldi, stādīja priekšā Dānijas monarham 0 Frederikam IV. Komponists veltīja viņam divpadsmit sonātes priekš klavierēm.

1712. gadā, Antonio Vivaldi, satikās ar vācu komponistu Štolcu.

Komponista dzīves gājums

Savu karjeru Vivaldi uzsāka kā operas komponists. Sākot ar 1713. gad, viņš sarakstīja vairākas operas. Šajā laikā, kolēģi viņu atzīst par talantīgu komponistu un muzikālie kritiķi to apstiprina. Operas pielūdzēji viņam arī izrāda savu atzinību. Vivaldi, sāk parādīties aizvien vairāk mācekļu. Savu brīvo laiku, komponists velta jaunu muzikālu skaņdarbu radīšanai. Komponists, ļoti aktīvi sadarbojās arī ar teātri, no kurienes, viņš vienmēr saņēma lielu daudzumu pasūtījumu.

Ar laiku, Antonio Vivaldi vārds kļuva aizvien populārāks un sāka izskanēt arī aiz Venēcijas robežām. 1718. gadā, Florencē bija iestudēta viņa opera “Skanderbergs”.

Šajā pašā gadā, komponists pieņēma uzaicinājumu no kņaza Hesse – Darmstadt un pārcēlās uz Mantui, tur viņš kļuva ar galma kapelmeistaru.

Tur notika muzikanta tikšanās ar A. Žiro. Viņa kļuva par slavenā komponista mācekli un viņš nospēlēja diezgan lielu lomu viņas izaugsmē un karjeras izveidošanā.

Antonio Vivaldi biogrāfija ir ļoti interesanta, iepazīstoties ar to, īpašu uzmanību vajadzētu pievērst tam , ka 1725. gadā tika izdots viens no viņa visslavenākajiem skaņdarbiem, kas iekļāva sevī koncertus “Gadalaiki”. Šajā laika posmā, viņa skaņdarbi ir iepildīti ar dramatismu. Daudzos skaņdarbos var saklausīt svinīgi – dramatiskas notis.

Vislielāko ieguldījumu Vivaldi deva orķestru – ansambļa koncertu attīstībā.

Slimība un nāve

Tieši tāpat, ka daudzi citi komponisti, arī Vivaldi, bieži vien, izjuta naudas trūkumu. 1740. gadā, viņš ieradās Vīnē, lai iestudētu savas operas, bet sakarā ar to, ka saasinājās politiskā krīze, muzikants bija spiests aizbraukt uz Saksiju.

Antonio, jau kopš pašas bērnības sirga ar bronhiālo astmu un šis piespiedu brauciens, nelabvēlīgi ietekmēja viņa veselību.

Pēc gada, viņš atgriezās Austrijā, bet publika jau bija aizmirsusi savu mīluli. 1741. gada jūlijā, slavenais komponists atvadījās no dzīves un tika apglabāts kapos, kopā ar nabagiem.