Audzējiet paši pārtiku, lai samazinātu tēriņus

Audzēt savu pārtiku var būt garšīgs veids, kā samazināt ikmēneša pārtikas preču rēķina izmaksas. Vai zinājāt, ka Amerikā vairāk nekā 42 miljonu amerikāņu mājsaimniecību audzē savus augļus, garšaugus un dārzeņus? Lai gan Latvijā šāda plaša veida stādīšana nav izplatīta, sevišķi lielpilsētā un citās lielākajā pilsētās, tas nenozīmē, ka neviens to nedara vai tas neatmaksājas mūsu platuma grādos.

Saskaņā ar Nacionālā dārzkopības asociācijas 2014. gada ziņojumu, 35% amerikāņu mājsaimniecību audzēja pārtiku mājās vai dārzā, kas dalīts ar citiem iedzīvotājiem (kopienas dārzā). Tas ir par 17% vairāk nekā iepriekšējos piecos gados. Lai gan Latvijā nav pieejama plaša informācija par audzēšanas paradumiem un tā izmaiņām, Eiropas Komisija un Latvijas valdība sniedz finansiālu atbalstu augļu un dārzeņu audzētājiem. Institūcijas ir ieinteresētas, ka audzētāji izmanto vidi saudzējošas tehnoloģijas savas produkcijas ražošanai. Protams, šādi un citi nosacījumi un iespējas ir tikai tiem, kuri ražo, lai pārdotu tālāk RON.

Kopienas dārzi

Tiem, kuriem nav mājas pagalma, kopienas dārzi nodrošina zemu izmaksu veidu, kā audzēt savu pārtiku, lai samazinātu daudz lielākas izmaksas par pārtiku. Tas jo īpaši attiecas uz dzīvokļu iedzīvotājiem, kuri citādi nespētu audzēt neko vairāk par to, kas ietilpst mazajos balkonos. Viens no lieliskiem piemēriem ir Govinda Gonsalessa (Govinda Gonzalez), kura trīs gadus audzēja savu ēdienu, izmantojot bioloģisko dārzkopību, un ar to samazināja izmaksas par pārtika. Gonsalessa sāka audzēt garšaugus un dārzeņus, piemēram, tomātus, bietes, kabačus un cukīni uz sava mazā balkona, kamēr viņa dzīvoja Vācijā. Pēc tam, kad 2013. gada augustā pārcēlās uz Florenci, viņa pievienojās Frog Alley kopienas dārzam Delribīčā un sāka izmantot papildu dārza telpas priekšrocības (kā arī ilgāku Dienvidfloridas audzēšanas sezonu, kas ilgst visu laiku no augusta līdz maijam). “Es neesmu pirkusi salātus kopš septembra, un mans vīrs un es ēdam salātus vakariņās trīs reizes nedēļā,” saka Gonsalessa. Bezpeļņas organizācija, kas vada Frog Alley kopienas dārzu, saviem biedriem nodrošina vietu stādīšanai, augsni un mulču. Dārzam iespējams izmantot ūdeni no baznīcas blakus dārzam. Zemes gabali maksā no 25 dolāriem (22 eiro) līdz 125 dolāriem (111 eiro), atkarībā no izmēra. Gonsalessa maksā 75 dolārus (67 eiro) gadā par aptuveni 3 m 66 cm garu un 1 m 22 cm platu zemes gabalu, ieskaitot kokmateriālus un augsni, kas viņai ir nepieciešama dārzam. Gonsalessa pērk savas sēklas, kas maksā no 1 dolāra (89 centiem) līdz 3 dolāriem (2,70 eiro) par iepakojumu. Arī Latvijā sēklu cenas ir līdzīgas, taču ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus piedāvājumus dažādās izpārdošanās. Vēl viena laba lieta par sēklām ir tā, ka tās ir viegli uzglabāt. “Kopiena ne tikai palīdz dārzam finansiāli, jo jūs tikai nomājat zemes gabalu, bet jūs ļoti labi mācāties no visiem,” saka Gonsalessa. “Svarīgs vārds ir kopiena,” saka Gonsalessa. “Mans kaimiņš man iedeva sēklas zaļajām pupiņām, un es viņam deva sīpolus stādīšanai. Citiem cilvēki laistīja manu dārzu, kad es nebiju tur, un es laistīju viņu zemes gabalus, kad viņiem tas bija vajadzīgs.”

Katrs var sākt audzēt savu pārtiku, lai palīdzētu finansiālajai situācijai, kā arī vienkārši baudītu dabīgu produkciju. Jūs vienmēr zināsiet no kurienes nāk produkciju un ko tie satur, kā arī to, ka tajos nav izmantotas ķimikālijas. Pat ka jums nav pieejams pašiem savs dārzs, noteikti ir iespējams atrast kopienas dārzu vai izmantot kaut vai loga palodzi.